Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni

Henrijs Fīldings
Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni
Henrija Fīldinga (1707. – 1754.) ievērojamākais romāns ir “Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni” (1749), kurā viņš turpina polemiku ar Ričardsonu. Romāna sižetam ir plašs sociāls un vēsturisks fons – darbība norisinās 1745. gadā, kas ir jakobītu sacelšanās gads. Romānā darbojošās personas runā par šo tēmu, un tas ļauj autoram izteikt savu viedokli. Fīldings ļoti spilgti parāda, kā konkrēti vēsturiskie notikumi var iespaidot atsevišķu cilvēku dzīvi, kas varbūt nemaz nav iesaistīti šajos notikumos. Romāna galvenais tēls ir Toms Džonss ar visiem saviem tikumiem un netikumiem, kura darbību galvenokārt nosaka jūtas un emocijas. Pretstats Tomam Džonsam ir viņa brālis Blaifils, kurš ir ļoti cietsirdīgs un egoistisks – ar šo tēlu Fīldings izsaka savu naidu pret buržuāzisko liekulību. Šajā romānā vispār tiek bargi kritizēta 18. gadsimta Anglijas sociālā dzīve, pie kam autora naids pārsvarā tiek vērsts pret bagātniekiem un augstdzimušiem ļaudīm, kas patiesībā ir liekuļi un cietsirdīgi despoti. Šajā romānā ir vēl viens pozitīvs un pievilcīgs tēls, kuram nav sveša mīlestība – tā ir Toma Džonsa iemīļotā Sofija Vesterna, kas ir tikumīga un krietna meitene, bet kurai piemīt arī dzīvesprieks, milzīga iecietība un spēja piedot. Fīldinga romāna varoņi ir reāli, dzīvi cilvēki ar “miesu un asinīm”, spējīgi just gan mīlestību, gan kaisli.
No angļu valodas tulkojusi  Ilga Melnbārde
Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga 1955
Mākslinieks J. Delvers
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis